Kā es beidzu ar alkoholismu un spēju atgūties

Pēkšņa iemīlēšanās man kļuva līdzvērtīga katastrofai. Alkohols kļuva par iemeslu visam. "In vino veritas", mēdza teikt romieši. Tas nozīmē: "patiesība slēpjas vīnā". Es vīnā atradu savu problēmu. Tagad man vienkārši jāatceras šis stāsts, jāpārraksta jums un jāizdara secinājumi. Es joprojām varu pateikties Kungam par to, ka man izdevās atrast līdzekli un aizbēgt no zaļā pūķa skavām.

Es atceros mūsu priekšpēdējo nakti. Mana mīļa gulēja man blakus, apskāva mani, un es gribēju aizbēgt. Tad es nolēmu, ka starp mums viss ir beidzies. Tā bija vēl viena dzeršanas nakts. Kā vienmēr, ko tik mēs toreiz nejaucām, bija dārgs konjaks, nezināmas izcelsmes sarkanvīns un lēts vermuts. Tas viss sanāca kopā un radīja pretīgu alkoholisko izgarojumu smaku, kas saindēja gaisu telpā un mūsu attiecības.

Mēs satikāmies nejauši – pēc Jaunā gada. Es vienmēr esmu ticējis Jaungada brīnumiem un redzēju labu zīmi šajā situācijā. Es pat nevarēju padomāt, ka liktenis man paliks cūku zem Ziemassvētku eglītes gaidāmā alkoholisma veidā.

Līdz tai dienai vientulība jau bija kļuvusi hroniska. Es pilnībā pametu darbu, un mana dzīve pārvērtās par murkšķa dienu – mājas-birojs-mājas; to visu pārtrauca ikmēneša darba braucieni uz citām pilsētām. Tas viss šķita kā bezgalīgs izturības testu cikls, kurā man kā vīrietim un kā cilvēkam kopumā vienkārši pietrūka rūpes.

Iepriekšējās attiecības ilga vairākus gadus, bet beidzās ar šķiršanos. Toreiz es apglabāju savu mīlestību, vairs to neatcerējos un nesēroju. Es turpināju dzīvot savu parasto dzīvi, līdz ballītē satiku smaidošu bruneti ar garām kājām. Viņu sauca Laima, un viņa bija trīs gadus vecāka par mani, kas vēl vairāk mani ieinteresēja. Mēs nekavējoties sākām sazināties; parādījās savstarpēja simpātija. Pēc pāris mēnešiem mēs sākām dzīvot kopā.

Sākumā man nerūpēja viņas hobiji. Mūsu pastaigas vienmēr beidzās ar alu mājīgā parka stūrī. Viņa izdzēra trīs bundžiņas vienu aiz otras. Es dzēru ar viņu vienā līmenī. Man tas šķita pilnīgi normāli – tā bija attiecību sākuma fāze.

Kad mēs sākām dzīvot kopā, dzeršana neapstājās. Murkšķa diena turpinājās, bet citādā veidā: katru vakaru frāze: "Dārgais, nopērc man vīnu. Sarkano"; "Mīļā, varbūt alu?"; "Zaķīt, ņem kaut ko stipru."

Vakarus vienmēr pavadījām ar glāzi, un rīts vienmēr bija slikts: galvassāpes, slikta dūša, atmiņas zudums tad kļuva par maniem pavadoņiem. Tablešu sauja pret galvassāpēm, sliktu dūšu un "helikopteriem" nepalīdzēja atbrīvoties no grimstošās kauna un vainas sajūtas. Es to mazgāju ar vēl vienu alkohola porciju. Un mana meitene vienkārši aizdzer sliktu garastāvokli no paģirām.

Man ļoti nepatika šī situācija. Manā galvā cīnījās divi pretēji viedokļi – "mums jāparunā" un "nu, beidz; pāries; tas ir īslaicīgi". Es izvēlējos pirmo. Es precīzi neatceros, kā es sāku, bet es domāju, ka tas bija:

– Dārgā, varbūt mums vajadzētu dzert mazāk? Es teicu.

Pēc tam sākās liels skandāls. "Mani nekad dzīvē nav saukuši par alkoholiķi!" Laima kliedza un dauzīja kājas. Lai gan es pat neteicu tādu vārdu. Viņa atteicās meklēt kompromisu, apgalvojot, ka: "Es esmu pieaugusi, un, tāpat kā katram pieaugušajam, man ir savas vajadzības. Man ir tiesības ļaut sev atpūsties pēc saviem ieskatiem". Atklāti sakot, pat tad man vajadzēja savākt mantas un skriet prom. Bet sagraur vienmēr ir grūtāk nekā uzcelt. Es mēģināju sākt tādas sarunas vēl dažas reizes, bet tās vienmēr beidzās ar strīdiem.

– Kā ar tevi var dzīvot bez alkohola? Ar tevi nav par ko runāt, viņa mēdza teikt ar glāzi rokā.

Un šeit jāpasaka viena lieta. Visi viņas stāsti sākās gandrīz vienādi: "Mēs ar Anitu nopirkām alu..."; "Mēs sēžam kafejnīcā, dzeram vīnu..."; "Mēs atnācām uz pludmali un ielējām...".

Es viņai palīdzēju. Es mēdzu dzert, ielejot sevī litrus alkohola, un sarežģītas darba dienas beigās arī tajā atradu kaut kādu atspirdzinājumu. Es ignorēju faktu, ka tieši paģiras apgrūtināja šo darba dienu.

Es dzīvoju tādā ritmā apmēram gadu, kas palika manā atmiņā kā kaudze nesmuku atmiņu. Viss pārējais tika izdzēsts ar alkoholu.

Atskara atnāca pēkšņi, tāpat kā šī bezjēdzīgā aizraušanās. Tas notika sestdienas rītā, ap pieciem, kad es pamodos ar vissliktākajām paģirām, kas neļāva man atkal aizmigt. Tad es gulēju 3-4 stundas, ne vairāk. Tas sagrāva visu organismu; pasaule šķita nežēlīgi naidīga, un es esmu nicināms pretīgs dzērājs. Apkārt bija daudz netīrumu, izsvaidītas lietas. Spēcīgā alkohola smaka karājās gaisā kā biezs mākonis. Blakus gulēja kaut kāda saburzīta mataina sieviete ar vakardienas meikapu, kas iesmērēts pa pietūkušo seju, izelpojot nepatīkamus izgarojumus.

Tajā brīdī nāca skaidra izpratne, ka tas ir jāizbeidz. Bet roka jau tiecās pēc alus bundžas, jo stāvoklis to pieprasīja. Laima pamodās un sekoja manam piemēram.

Vakarā bijām plānojuši tikšanos ar draugiem. Nu kā bez dzērieniem? Līdz tam mēs bijām dzēruši vairākas dienas. Rīta alus; pēc tam vēl; un tā tālāk līdz vakaram. Un vakarā bija vēl vairāk.

Es teicu Laimai, ka es gribēju mēģināt ārstēties. Atbildot uz to, viņa pagrieza ar pirkstu pie deniņiem un izmantoja parastos argumentus: "tu neesi redzējis alkoholiķus"; "es dzeru mēreni"; "mēs esam pieauguši un mēs izlemjam, kā dzīvot".

– Tu pats esi dzērājs, tāpēc ārstējies pats. Man tas nav vajadzīgs, viņa beidza.

No bijušās simpātijas nav ne miņas. Iekšpusē viss tika sagrauts gabalos: vēlme mīlēt, cerības uz nākotni un ticība brīnumam. Laima mani kaitināja, un es lūdzu viņu atstāt dzīvokli un pazust no manas dzīves.

Bija asaras, kliedzieni, histērija, krišana man pie kājām, bet es biju vienaldzīgs pret visu šo koncertu. Piedzērušās sievietes kliedzieni šķita pretīgi, un vienīgais, ko es gribēju, bija būt vienam un pēc iespējas ātrāk. Ne bez piepūles, bet es pārliecināju Laimu doties pie viņas mātes. Uz visiem laikiem.

Es turpināju dzert vienatnē. Es dzēru katru dienu četrus mēnešus, lai gan es pastāvīgi solīju sev: "šodien ir pēdējā reize". Es sapratu: es pats nespēšu tikt galā.

Un tā vienu svētdienu es pamodos ar paģirām ap pulksten četriem no rīta. Garastāvoklis bija tik pretīgs, ka caureja un vemšana uz tā fonā šķita apmierinoša. Es nezinu, kā es atjēdzos, es paņēmu tālruni ar trīcošām rokām un ierakstīju: "kā pārtraukt dzeršanu" Google meklēšanas joslā. Pēc vairāku saišu izskatīšanas, es atradu Alco Win tīmekļa lapu. Tur tika norādīts, ka šis līdzeklis palīdzēs atmest dzeršanu pēc iespējas īsākā laikā. Tā priekšrocība bija tā, ka tā sastāv tikai no dabīgām sastāvdaļām, pozitīvi ietekmē visu ķermeni un atjauno alkohola bojātos orgānus.

Kā būs tā būs, es nodomāju un pasūtīju vairākus šī līdzekļa iepakojumus. Operators man piezvanīja, un es apstiprināju savu pasūtījumu.

Līdz brīdim, kad atnāca iepakojums ar Alco Win, es turpināju dzert. Pēc zāļu saņemšanas es nekavējoties sāku to lietot. Pirmās dienas bija ļoti grūti... Man joprojām bija spēcīgas alkas pēc alkohola, bet es centos no tā atturēties. Lai gan pāris reizes, es atzīšu, bija uzliesmojumi.

Pēc nedēļas es sajutu atvieglojumu. Psiholoģiskā atkarība no alkoholiskajiem dzērieniem pazuda. Es vairs nebiju pudeles vergs. Vakari vairs nebija saistīti ar alkoholu un rīti ar sāpēm un sliktu dūšu. Tomēr, kā norādīts Alco Win instrukcijās, tas ir tikai pirmais ārstēšanas posms. Nav iespēju pārtraukt produkta lietošanu, tāpēc es turpināju to lietot, kā norādīts.

Pamazām draugi-dzērāji pazuda no manas dzīves. Mums vienkārši vairs nebija kādēļ draudzēties. Es koncentrējos uz draugiem ar citām interesēm.

Kopš tā laika ir pagājuši 1,5 gadi, un mana dzīve ir būtiski mainījusies. Es atradu jaunu, kārtīgu draudzeni, ar kuru vakaros skatāmies filmas, gatavojam kopā, dodamies pastaigās, ejam uz kino – mē lieliski pavadām laiku. Un tas murgs palika pagātnē,... kā briesmīgs sapnis.

Es nolēmu dalīties ar šo stāstu, jo uzskatu, ka mana pieredze var būt noderīga citiem cilvēkiem, kuriem ir tieksme uz alkoholiskajiem dzērieniem. Alco Win ir tas, kas mani pacēla no dzīves dzibena un pasargāja mani no bojāejas. Cilvēki, apstājieties! Nenogaliniet sevi. Dzīve ir brīnišķīga, un, lai redzētu tās skaistumu, ir jāatsakās no sliktiem ieradumiem. Dažreiz jums ir jāatbrīvojas no kaitīgiem cilvēkiem.

Es atstāšu saiti uz Alco Win vietni zemāk. Starp citu, tagad tur ir spēkā akcija, pasteidzieties

Фото продукта

Viss, kas jums jādara, ir jāievada savs vārds un tālruņa numurs.

{$land_default_prices.s4} {$land_default_prices.curr}

{$land_default_prices.s1}*

Komentāri
Pērle
02.05.2021
Šis līdzeklis man arī palīdzēja. Protams, es nedzeru regulāri, man nebija paģiru – tas nav par mani, bet, padomājot par to, ka dzeru 3-4 dienas nedēļā, es nobijos. Alco Win palīdzēja atbrīvoties no šī ieraduma.
Vilis
03.05.2021
Es zināju tādus cilvēkus. Vienreiz ir jautri, bet nav iespējams dzīvot kopā ar tādu. Tagad es pieturos pie principa: jauna ballīte = jauna meitene.
N.N.
04.05.2021
Nežēlīgs stāsts. Labi, ka pārgājāt uz labo pusi :)
Austra
06.05.2021
Nezināt, kas ir ar to meiteni?
Lv138
06.05.2021
Es pierakstīju nosaukumu. Noteikti noderēs pēc iepriekšējiem gadiem.
QW.
08.05.2021
Šķiet, ka kāds nezina, kā atpūsties. Ir iespējams nenolaisties līdz tādam stāvoklim. Kulturāla iedzeršana.
Pēteris
09.05.2021
QW, ko jūs šeit iesakāt? Jūs, iespējams, esat tāds pats.
Dāvids
09.05.2021
Nav nekā sliktāka kā piedzērusies sieviete………
Anita
11.05.2021
Kas par stereotipiem? Piedzērušies vīrieši ir forši? Visi dzērāji ir pretīgi; tas ir fakts!
Kurts
12.05.2021
Lūk jums vēl viens fakts: tiek uzskatīts, ka alkoholisms sievietēm ir neārstējams. Nu, tas nozīmē, ka ir daudz grūtāk izvilkt sievieti no paģirām nekā vīrieti. Tātad, turieties prom no šīs negantības, dārgais brīnišķais dzimum.
Kristīna
12.05.2021
Es pats biju alkoholiķe. Jūs zināt, nav jēgas domāt par to, kas ir sliktāk, kad runa ir par jūsu dzīvi, kur jūs esat alkoholiķis. Radījums bez dzimuma. Bez mērķa. Bez jēgas acīs. Es redzēju tādu vīrieti, un es pats biju tāda. Mana dzīve turpinās, un mans vīrs nomira no cirozes 39 gadu vecumā.
Irēna
13.05.2021
Mans vīrs dzēra ļoti ilgu laiku, 11 gadus. Pēdējos gados viņš ir bija bez darba, sēdēja uz kakla un dzēra katru dienu. Man ieteica Alco Win. Es saņēmu. Es viņam piedāvāju izvēli, un viņš izgāja kursu. Viņš nedzer gadu))) saka, ka tikai no vārda "alkohols" viņam paliek slikta dūša
Tālis81
14.05.2021
Eksperimentam es paņēmu Alco Win. Es daudz dzēru. Agrāk bija tā, ka es nedēļas nogalēs piedzēros un neko neatceros. Pēc nedēļas ar Alco Win vēlme dzert izzuda, un tas ir lieliski
Dzidra
15.05.2021
Es gribētu vīrieti, kurš pats pārtrauc dzert
Tālis81
17.05.2021
Ja jūs dzerat, jūs pats sevi neapturēsiet. Šeit 100% nepieciešama radinieku un mīļoto palīdzība
Lauris
18.05.2021
Es biju pilnīgs dzērājs. Pastāvīgas paģiras. Es nevarēju pārtraukt dzert. Nekontrolējami uzliesmojumi. Kodēšana un šamaņi nepalīdzēja. Tā bija elle. Es nolēmu ārstēties. Es negāju uz klīniku, bet saņēmu Alco Win. Sākumā tas bija grūti, bet pēc tam es vispār nedzēru. Alku pēc alkohola nav jau trīs mēnešus
Vēlaties rakstīt ziņojumu?